Agnese Guļāne, Jogas skolotāja, jogas terapeite un trīs bērnu mamma.
Piesakies Agneses jogas nodarībām Rīgas centrā, Dzirnavu ielā te:
Pasaulslavenajai vecmātei un humānistei, Inai Mejai Gaskinai, pieder formulējums, ka dzemdībās sieviete piedzīvo nevis sāpes, bet intensīvas sajūtas, kas prasa visu viņas uzmanību un absolūtu koncentrēšanos. Tās nav sāpes, jo sāpes ir kaut kas slikts, no kā vajag izvairīties vai atbrīvoties, un parasti tās kalpo par signālu, ka ķermenī kaut kas nav kārtībā. Dzemdības nav slimība, tas ir transformācijas process.
Vārdi ir ļoti svarīgi, jo īpaši svarīgi tie ir sievietei, kura atrodas viegli ievainojamā dzīves situācijā. Vissliktākais, ko var izdarīt topošajai māmiņai, kas gatavojas savām pirmajām dzemdībām, ir “dalīties” ar šausmu stāstiem. Tas, patiešām, ir ļoti slikts darbs. Ja gribas dalīties ar negatīvu dzemdību pieredzi, to labāk darīt par maksu psihoterapeita kabinetā un pie viena izdarīt kaut ko labu savā labā.
Mēs gribam, lai jaunā māmiņa ir droša un ieinteresēta piedzīvot savas dzemdības un satikšanos ar savu bērniņu. Lai iegūtu drošības sajūtu, jābūt labi informētai par to, kas dzemdībās notiek. Mūsdienās iegūt informāciju var visdažādākajos veidos, atliek vien atrast sev piemērotāko. Var lasīt grāmatas latviski un svešvalodās, var skatīties filmas, iet uz dažādiem kursiem, māmiņskolām, jogas nodarbībām, hipnozes kursiem u.tml. Informētība dod ne vien drošības sajūtu, bet arī pārliecību, ka darīju visu, kas manos spēkos, lai sagatavotos. Informētība atbrīvo no bailēm.
Bailes. Bubulis, transformācijas kavēklis vai veids kā sevi pasargāt? Bailēs cilvēka ķermenis reaģē pēc noteikta algoritma, un tas ir - sasprindzinājums, sekla elpa, izolācija jeb “bēdz vai cīnies” reakcija. Dzemdībās, lai dzemdes kakls vērtos, notiktu kontrakcijas, bērniņš dzimtu, mēs vēlamies panākt pretēju efektu. Mēs vēlamies mierīgu mammu, kura paļaujas uz saviem fiziskajiem un garīgajiem spēkiem, izprot savu ķermeni, ir parūpējusies par atbalsta personu, kura zina, ko darīt, un uz kuru sieviete paļaujas. Jūtas aizsargāta un pasargāta. Kad nāk nākošā kontrakcija jeb intensīvā sajūta, kas prasa visu viņas uzmanību, viņa ļaujas, ar elpu palīdz, cenšas atslābināties. Tad viņa var labi darīt savu darbu. Saspringtam ķermenim vērties ir nesalīdzināmi grūtāk un traumējošāk.
Atslābināšanās dzemdībās ir kā darbs. Koncentrēšanās un atslābināšanās ir galvenie dzemdību palīgi, un tie ir pašas sievieties iekšējie resursi, neatkarīgi no vecmātes vai ārsta, kura uzraudzībā dzemdības noris. Tātad dzemdības ir vienreizēja iespēja apjaust un piekļūt saviem iekšējajiem resursiem, par kuriem tev pirms tam varbūt nebija ne jausmas. Tā ir sievietes iniciācija, jo šo darbu sieviete paveic pati. Dzemdībās spēja koncentrēties ir ļoti svarīga, un to ir iespējams trenēt.
Dzemdību kursos sievietēm māca, ka vajag vērties un ļauties. Vizualizēt, ka tu esi kā zieds, kas veras. Sievietes pēc tam sūdzas, ka viņas ir iztēlojušās to vēršanās procesu daudz ātrāk :) sak, viens - veros, divi - veros, trīs - bēbis ir klāt! ha-ha-ha, dzīvē reti kad tā notiek un, pat ja tā notiktu, sajūtas noteikti būtu grūti izturamas. Transformācijas process no stāvokļa “divi vienā” uz “divi atsevišķi cilvēki” prasa laiku, pielāgošanos. Dzimst ne tikai mazulis, dzimst arī mamma. Jauna mamma, kura nekad šajā pasaulē vēl nav pastāvējusi, jo viņa ir pirmo reizi dzīvē mamma šim mazulim, pat ja tas viņai ir astotais. Dzemdībās dzīves un nāves tuvums ir īpaši izjūtams. Mirst tava vecā identitāte, dzimst jaunā. Jauna dvēsele ienāk šajā pasaulē, caur tevi ienāk, un tā ir liela atbildība. Tā ir patiesa radīšanas ekstāze.
Kad mēs runājam par sievietes dievišķo un radošo potenciālu, prātā uzburam kādu hipijisku ainu ar kādu “ezotērētu” teicienu fonā. Patiesībā šis potenciāls, šis kolosālais spēks, šīs superspējas piemīt sievietei, kura laiž pasaulē savu bērnu. Viņai, visticamāk, galvā nav kronis no ziediem, bet gan gracioza un cieņpilna aura, viņa, iespējams, ir sasvīdusi un varbūt vēmusi, bet viņa ir dieviete vispilnīgākajā šī vārda izpratnē. Viņa ir dievs, jo caur sevi laiž pasaulē cilvēku. Šis bērns viņai nepieder, bet viņa paļāvīgi atdodas, rada, dod iespēju dzīvei uz šīs Zemes turpināties. Sievietei jājūtas aizsargātai, jājūt, ka viņa var atdoties šim radīšanas/ radību procesam, aizmirstot par sevi. Partnerim ir “jātur telpa” viņu mīlot, pārējām personām dzemdētāja ir jāatbalsta jaunajai māmiņai pieņemamā, cieņpilnā un iejūtīgā veidā. Svarīgi ir arī šo atbalstu pieņemt un palūgt.
Mīlestībā,
Agnese Guļāne
Jogas skolotāja un trīs bērnu mamma
Comments