top of page

Jauno vecāku izdegšanas sindroms: iemesli, simptomi un risinājumi

Updated: Jul 21

Dr. Linda Rubene


Izdegšana ir fiziska, emocionāla un garīga izsīkuma stāvoklis, ko izraisa ilgstoša hroniska stresa iedarbība. To raksturo izsīkuma sajūta, samazināts sniegums un depersonalizācijas sajūta vai cinisms pret savu darbu vai pienākumiem.


Izdegšanas sindroms nav diagnoze, kas Latvijā šobrīd izmantotajā starptautiskajā slimību klasifikācijā (SSK10) atrastos sadaļā pie psihiskiem traucējumiem. Tomēr tā ir iekļauta klasifikatorā zem sadaļas “Faktori, kas ietekmē veselību un saskari ar veselības aprūpes darbiniekiem” un ir saukta Z73.0 Pārpūle. Lai gan esam pieraduši par izdegšanas sindromu runāt vairāk profesionālās vides kontekstā, izdegšana nenotiek tikai darbā – tā var skart cilvēku jebkurā situācijā, kurā vides prasības pārsniedz resursus, kas cilvēkam pieejami, lai ar tām tiktu galā.


Vecāku izdegšanas sindroms ir nopietna problēma, kas skar daudzas ģimenes, īpaši jaunos vecākus un māmiņas. Lai gan profesionālās izdegšanas sindroms ir plaši pazīstams, par vecāku izdegšanu bieži vien runā mazāk.

Izdegšanas sindroms ir īpaši augsts vidēs, kas ir saistītas aprūpi un palīdzības sniegšanu citiem – un arī atbildība par bērna aprūpi un audzināšanu var būt šāda vide.

Izdegšana ir process, kas veidojas pakāpeniski un nereti tieši tādēļ ir grūti pamanāms. Izdegšanu veido neveiksmīga kombinācija starp reālo stresu, uztverto stresu, neveiksmīgām stresa pārvarēšanas startēģijām un situācijas hroniskums. Ne tikai reālie apkārtnes notikumi ietekmē izdegšanu, bet arī šo notikumu personīgā nozīmība un tas, kā cilvēks tiek ar šo stresu galā.


Izdegšanu raksturo simptomu kopums, kas rodas kā sekas neveiksmīgai hroniska stresa pārvaldīšanai. Klasiskajā definīcijā to veido emocionāls izsīkums, depersonalizācija jeb atsvešināšanās un efektivitātes kritums. Jaunajiem vecākiem šie simptomi var izpausties dažādos veidos.


Emocionālais izsīkums var tikt raksturots kā sajūta, it kā būtu iztukšots, trūkst spēka. No rīta mostoties, var būt sajūta, ka visu dienu kādam kaut ko vajadzēs, bet tam emocionāli nav resursu. Šis emocionālais izsīkums bieži kombinējas ar fizisku nogurumu.


Depersonalizācija jeb emocionāla distancēšanās/atsvešināšanās var izpausties situācijās, kad, lai saglabātu mazo emocionālo resursu daudzumu, vecāks, piemēram, mamma, bieži vien ieslēdzas režīmā, kurā tiek darīts tikai pats minimums. Fiziski mamma šajā situācijā spēj parūpēties par bērnu, bet emocionāli viņai vairs nav spēka. Viņa izdara nepieciešamo, bet nespēj iesaistīties spēlēs vai citās aktivitātēs ar bērnu.

Personīgo sasniegumu efektivitātes krituma gadījumā vecāki vairs nejūt prieku būt kopā ar bērnu un būt vecāku lomā. Tas rada vainas izjūtu un kaunu, jo cilvēks saprot, ka kaut kas nav kārtībā, un sevi pie tā vaino.


Vainošana turklāt nepalīdz izkļūt no šīs situācijas, drīzāk vēl vairāk saasina problēmu.


Vecāku izdegšanas sindroms ir bīstams, jo pieaug risks nevērībai pret bērnu un visu veidu vardarbībai. Izdedzis, pārguris vecāks var nespēt adekvāti reaģēt uz bērna vajadzībām un uzvedību, un tas var radīt bīstamas situācijas. Šis vecāku stāvoklis var nelabvēlīgi ietekmēt arī bērna attīstību.

Lai novērstu izdegšanu, vecāki var veikt dažādus preventīvus pasākumus. Lai uzturētu savu psihisko veselību pietiekami labu, nedrīkst aizmirst par to, kas ir cilvēka vajadzību pamatu pamatā, – sabalansēts dienas režīms (kurā ir ieplānots arī laiks atpūtai), pietiekams uzturs, fiziskas aktivitātes, miegs un saiknes veidošana ar citiem cilvēkiem. Pirmais solis var būt arī spēja lūgt un pieņemt palīdzību, nebaidīties runāt par savām grūtībām.


Izdegšanas sindroms var ietekmēt jebkuru vecāku, bet īpaši tam pakļauti vecāki bērniem ar īpašām vajadzībām, ģimenes ar vairākiem maziem bērniem, vientuļie vecāki un tie, kuriem nav ģimenes vai draugu atbalsta. Ir svarīgi atpazīt izdegšanas simptomus un laikus meklēt palīdzību. Ja pamana izdegšanas pazīmes, pirmais solis var būt arī vizīte pie speciālista – ģimenes ārsta, psihologa, psihoterapeita vai psihiatra. Speciālists var attiecīgi izvērtēt situāciju,

sniegt nepieciešamo informāciju, rekomendācijas un atbalstu.



 

Izmantotie literatūras avoti:


burnout/

4. Marija Ābeltiņa, grāmata “Profesionālā izdegšana’ 2023 (ISBN: 978-9934-31-

680-7)

sindroms-jaunajiem-vecakiem-ka-pamanit-ka-palidzet-ka-nenonakt-lidz-

kliniskai-depresijai

ieteikumi


Comments


bottom of page