Lija Liepiņa-Putra
PEP mamma, zīdīšanas konsultante un dūla apmācībā
Katrs vecāks, kas pavadījis savas dienas ar mazu bērnu, labi zina, ka tas nav nekāds atvaļinājums. Tieši otrādi ‒ pētījumi rāda, ka mammai ar bērnu mājās ir lielāks stress, nekā esot pilnas slodzes darbā. Un, būsim atklāti - diemžēl, no šī darba īstu atvaļinājumu paņemt var ļoti reti kura mamma, jo tam būtu nepieciešama ļoti labi sakārtota atbalsta sistēma, kas mūsdienās ir retums! Kā veidojas mazu bērnu mammu stress?
Viens aspekts ir iepriekšējā dzīve. Daļēji, iespējams, sieviete jau gaidībās ir izsērojusi, ka tā ir beigusies, tomēr pa īstam jaunā realitāte iestājas tad, kad piedzimst bērniņš. Mazulis var būt ļoti gaidīts un mīlēts, tomēr pieņemt to, ka sievietes neatkarība, brīvība un kontroles spēja ir mazinājusies, ‒ tas prasa laiku. Pēkšņi ir milzu atbildība pār vienu nevarīgu cilvēciņu, tomēr iespējas kontrolēt, kā noritēs lietas, ir minimālas.
Otrs aspekts ir dzemdības. Kādas ir tavas sajūtas par tām? Vai tu esi apmierināta, kā viss noritēja? Vai arī tieši otrādi ‒ ir palicis smagums, emocionālas sāpes un dzemdību iestādei gribas mest līkumu? Ja ir piedzīvotas traumatiskas dzemdības, notikušais nebeidzas stacionārā, bet velkas līdzi, traucējot attiecībās ar sevi un bērniņu.
Trešais aspekts ‒ apkārtējā vide un cilvēki. Vai tad, kad mamma ar bērniņu pārrodas mājās, viņa var atslābt un rūpēties tikai par sevi un bērniņu? Vai arī ir jātīra māja un jāgatavo pusdienas? Bez praktiskās dzīves ‒ kā ir ar emocionālo? Cik atbalstošas ir attiecības ar citiem cilvēkiem vai arī, tieši otrādi, tās ir toksiskas?
Psiholoģe un grāmatas “Mīli, kāda esi” autore Emilija Nagoska skaidro stresa cikliskumu: tevi apdraud lauva, smadzenes informē tevi, ka tie ir draudi un jābēg. Tu jūti bailes un skrien prom. Tad vai nu lauva tevi apēd, vai arī tu izglābies un izjūti atvieglojumu, pateicību, prieku. Stresa reakcijas cikls ir pabeigts ‒ ir novērsts gan stresa izraisītājs, gan stress. Taču ne no visiem stresa veidiem ir iespējams aizbēgt. Mūsdienās stresa izraisītāji ir ilgstošāki un nav tik intensīvi. Ja mums ir hronisks stress un mēs necenšamies apzināti pabeigt ciklu, viss šis aktivizētais stress vienkārši paliek mūsos, un mēs kļūstam slimi un noguruši. Stress ir pamatā raizēm, trauksmei, bailēm, dusmām, aizkaitinājumam, īgnumam, neamierinātībai, niknumam.
Mazu bērnu mammas stress parasti ir hronisks. Mūsdienās ģimene visbiežāk nedzīvo kopā ar radiniekiem, līdz ar to nav pašsaprotamas atbalsta sistēmas.
Atbalsts ir jālūdz un jāorganizē. Tomēr situācija ir visai sarežģīta. Mūsos ir pārliecība, ka atbalsta lūgšana ir vājums un nozīmē, ka netiec galā. Ir taču jātiek galā pašai. No mammas tiek sagaidīts, ka viņa aprūpēs savu ģimeni un māju, kā arī to apvienos ar darbu, kad bērnam apritēs pusotra gada. Kur likt stresu?
Lai saglabātu savu veselību un saprātu, stress ir jāizlādē. Ja lauva ir tuvumā, tu skrien. Skriešana vai citas fiziskās aktivitātes ir visefektīvākais veids, lai pabeigtu stresa ciklu, palīdzot ķermenim un prātam pārslēgties uz miera stāvokli.
Tu jau, iespējams, esi pamanījusi, kas tieši tev ir vispalīdzošākais. Tas noteikti ir arī miegs, meditācija, mīlestība, apzinātība, joga, ieklausīšanās savā ķermenī, izraudāšanās, dažādas radošās izpausmes, rūpes par savu ķermeni. Atvēli tam telpu un laiku. Negaidi no citiem rūpes un mīlestību, bet sniedz tās sev pati. Emilija Nagoska uzsver, ka "ikvienam ir nepieciešama vismaz viena vieta dzīvē, kur viņi var vienkārši ļaut vaļu jūtām, neraizējoties par apkārtējo vērtējumu un nebaidoties kādu satraukt”. Šāda “vieta” var arī būt saruna ar PEP mammu ‒ vecāku emocionālā atbalsta speciālisti.
PEP mamma ir apguvusi prasmes, lai palīdzētu pārstrādāt dzemdību pieredzi, turot telpu mammas emocijām un domām. Ja tev nav sava “ciema” vai arī tu vienkārši vēlies profesionālu atbalsta personu, kas palīdz rast atbildes uz jautājumiem, sniedz informāciju par bērna attīstību un aprūpi, stiprinot tevi mammas lomā, izmēģini sarunu ar PEP mammu. Tā ir iespēja mazināt stresu, lai attiecībās ar bērniņu būtu vairāk miera un prieka.
コメント