Ir nepamatoti teikt, ka “mūsu laikos pēcdzemdību depresija nebija”, ‒ jau 1858. gadā franču psihiatrs Marce aprakstīja 310 sievietes ar pēc dzemdībām konstatētām psihiskām slimībām. Pēcdzemdību emocionālie traucējumi piemeklē vecākus no visdažādākajiem sociālajiem slāņiem, un pie to rašanās neviens nav vainīgs. Kādās kategorijās iedalāmi pēcdzemdību psihiskie traucējumi?
PĒCDZEMDĪBU SKUMJAS
Sievietes ar pēcdzemdību skumjām parasti stāsta par garastāvokļa svārstībām, nomāktību, kašķīgumu, raudulīgumu, trauksmi, vieglu aizkaitināmību un nogurumu. Tā ir visbiežāk sastopamā pēcdzemdību emocionālā problēma, kuras ārstēšanai nepieciešama tikai izglītošana, pārliecināšana un atbalsts.
Pēcdzemdību skumjas piedzīvo 50‒85 % sieviešu pirmajās nedēļās pēc bērniņa piedzimšanas. Ņemot vērā to, cik bieži jaunās māmiņas piedzīvo šāda veida garastāvokļa traucējumus, tās var drīzāk uzskatīt par normālu pieredzi pēc dzemdībām, nevis psihisku traucējumu. Šie simptomi parasti augstāko punktu sasniedz ceturtajā vai piektajā dienā pēc dzemdībām, var ilgt no dažām stundām līdz dažām dienām un pazūd divu nedēļu laikā pēc dzemdībām.
Lai gan šie simptomi ir neparedzami un bieži vien rada satraukumu, tie neietekmē sievietes spēju darboties un rūpēties par jaundzimušo. Tomēr jaunajai māmiņai šajā laika nepieciešams atbalsts un iejūtīga tuvinieku attieksme. Ja šie simptomi nepāriet divu līdz sešu nedēļu laikā, ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta.
PĒCDZEMDĪBU DEPRESIJA
Pēcdzemdību depresija ir visvairāk nediagnosticētā dzemdību komplikācija, no tās cieš aptuveni 10‒15 % jauno māmiņu. Dažkārt pēcdzemdību depresijas norise izpaužas atšķirīgi nekā depresija, ko cilvēki piedzīvo citos dzīves brīžos, un tā bieži izpaužas līdzīgāk trauksmei nekā depresijai, tāpēc pasaulē bieži tiek izmantots termins PMADs (Perinatival mood and anxiety disorders).
Smagas pēcdzemdību depresijas gadījumā var attīstīties arī psihotiski simptomi, piemēram, balsis galvā. Šādā gadījumā steidzami jāmeklē palīdzība.
Dažas sievietes var piedzīvot tikai dažus pēcdzemdību depresijas simptomus, taču citām depresija var izpausties ar vairāku simptomu kopumu. Visbiežākie pēcdzemdību depresijas simptomi (novērojami pēdējo 2 nedēļu laikā):
nomākts garastāvoklis un skumjas,
pastāvīgs nogurums, kura pārvarēšanai nepalīdz ne pilnvērtīgs miegs, ne relaksēšanās vannā, ne arī izrunāšanās ar kādu tuvu cilvēku,
grūtības iemigt, trausls miegs vai pārāk ilga gulēšana, miegainība dienas laikā,
grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus,
nevēlēšanās rūpēties par bērnu un grūtības veidot saikni ar bērnu vai nepārejošas bažas par spēju uzņemties rūpes par bērnu, bailes palikt ar viņu divatā,
izteikti pazemināta vai pastiprināta apetīte,
viegla aizkaitināmība,
galvassāpes, krampji, gremošanas trakta traucējumi, kam nav saistības ar fiziskām izmaiņām un kuri nemazinās, lietojot medikamentus,
pastiprināts satraukums par bērniņa veselību,
domas, ka labāk būtu nomirt vai nodarīt pāri sev vai savam bērnam,
izolēšanās no sabiedrības, nevēlēšanās kontaktēties ar citiem cilvēkiem,
seksuālās vēlmes mazināšanās.
Dusmas ir simptoms, ko sievietes paredz vismazāk
Daudzas sievietes var pat neapjaust, ka šādi izpaužas pēcdzemdību depresija. Bieži par neadekvāto dusmu izgāšanas mērķi kļūst partneris vai pat bērns – ka viņš ir pamodinājis, ka viņu grūti nomierināt, ka viņš grūti ēd vai kā citādi izjauc ierasto dzīves kārtību.
Daudzas sievietes ar pēcdzemdību depresiju spēj atpazīt, ka ir dusmīgas vai pat niknas un ka viņu reakcijas ir pārspīlētas, taču tik un tā jūtas nespējīgas kaut ko mainīt savās reakcijās.
TRAUKSMES TRAUCĒJUMI
2/3 sieviešu ar pēcdzemdību depresiju atbilst arī trauksmes traucējumu kritērijiem. Viņām var būt abi traucējumi reizē. Neliela trauksme nav bīstama – tā var būt pat motivējoša. Taču pārmēru liela trauksme ir briesmīga, turklāt tās rezultātā raizēšanās vai panikas lēkmju dēļ bieži nav iespējams izgulēties.
Panikas traucējumi ļoti bieži rodas tieši jaunajām māmiņām – ne vienmēr uzreiz pēc bērna piedzimšanas, dažkārt arī tad, kad bērns jālaiž pasaulē.
PĒCDZEMDĪBU PSIHOZE
Pēcdzemdību psihoze ir smagākā pēcdzemdību psihisko traucējumu forma. Tā ir reta un attīstās aptuveni 1‒2 no 1000 sievietēm pēc dzemdībām. Neārstēta tā ir ļoti bīstama – 5 % sieviešu psihozē iet bojā, izdarot pašnāvību, un 4 procenti veic infanticīdu – nogalina savu mazuli. Sieviete jānovirza pie speciālista tajā pašā dienā, kad parādās simptomi, zvanot pa tālruni 113 vai dodoties uz tuvāko neatliekamās medicīniskās palīdzības punktu.
Tās sākums bieži ir straujš, un simptomi var parādīties jau pirmajās 48 līdz 72 stundās pēc dzemdībām, tomēr visbiežāk tie sākas pirmajās divās nedēļās pēc bērniņa piedzimšanas.
Psihozes simptomi:
maldi (domas vai uzskati, kas neatbilst patiesībai),
halucinācijas (tādu lietu redzēšana, dzirdēšana vai saošana, kuru nav),
mānija (pārmērīgi paaugstināts, pacilāts garastāvoklis, kas bieži vien šķiet ārpus realitātes),
paranoja un apjukums.
KUR VĒRSTIES PĒC PALĪDZĪBAS
Pie sava ģimenes ārsta, psihiatra, ārsta psihoterapeita, psihoterapijas speciālista vai psihologa
atbalsta grupā (piemēram, biedrība “Debesmanna” piedāvā pašpalīdzības atbalsta grupas tiešsaistē un klātienē, krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” piedāvā bezmaksas krīzes konsultācijas pa tālruni).
Kontaktinformācija:
Krīžu un konsultāciju centrs «Skalbes»: www.skalbes.lv. Diennakts krīzes tālrunis: 116123
Biedrība «Debesmanna»: www.debesmanna.com
Valsts apmaksātu speciālistu saraksts pieejams www.vmnvd.gov.lv mājaslapā
Agneses Oripes lekciju “Pēcdzemdību psihiskie traucējumi” skaties te.
Cena: 30 EUR, pieejama 30 dienas pēc iegādes.
Comments