Katja Zilpauša
Dūla apmācībā, fonds Mammamammai.EU dibinātāja
sadarbībā Agnesi Orupi
Psihoterapijas speciālisti
Dzemdības, pat ja tās ir bijušas harmoniskas, ir viens no lielākajiem notikumiem sievietes dzīvē. Tā laikā pēc aptuveni deviņus mēnešus ilgas grūtniecības (kas ne vienmēr norit viegli un vienkārši un var būt izaicinoša arī emocionālam līdzsvaram) sieviete ne tikai sastopas ar vienām no lielākajām fiziskajām sāpēm, ko cilvēks piedzīvo, bet arī atvadās no savas “vecās” lomas un sāk piedzimt par mammu - jo nē, piesaiste mazulim nav garantēta un drīkst parādīties ar laiku.
Lai arī kā mēs gribētu piedzīvot savas dzemdības skaisti, diemžēl ne vienmēr dzemdību pieredze ir spēcinoša un, var būt ne tikai fiziski, bet emocionāli smaga. Diemžēl sievietes mēdz dzemdībās piedzīvot bailes par bērniņa dzīvību, medicīniskas manipulācijas, kas ar tām netiek saskaņotas un netiek pārrunātas pēc dzemdībām, mutvārdu vai pasīvo agresiju. Un šis viss notiek brīdī, kad sieviete ir absolūti atkailināta fiziski un emocionāli, ir pilnībā neaizsargāta un pilnībā atkarīga no apkārtējo atbalsta un, iespējams, kādā brīdī sāpju varā piedzīvo sajūtu, ka tūlīt nomirs.
Viens no pirmajiem soļiem, kas ir diezgan būtiski - pārrunāt savu dzemdību pieredzi ar dzemdību atbalsta komandu, izprast dzemdībās notikušo un integrēt to savā apziņā. Ne vienmēr dzemdību laikā izdodas nokomunicēt un saskānot visas veiktās manipulācijas, tomēr jaunajai māmiņai ir tiesības saņemt detalizētu skaidrojumu par veiktajām manipulācijām un iemesliem to veikšanai (gluži tāpat kā jebkurā citā mediciniskā procedūrā).
Ja nav iespējams pārrunāt dzemdību pieredzi ar dzemdību atbalsta komandu, to var izdarīt ar praktizējošu dzemdību dūlu (cilvēku, kurs profesionāli izprot dzemdību gaitu un ar to saistītās emocionālās nianses) vai arī saņemot savu pilno dzemdību vēsturi no dzemdību iestādes, iespējams vērsties pie citas vecmātes vai ginekologa - dzemdību speciālista, lai pārrunātu medicīnosko manipulāciju izrakstu.
Var būt grūti pieņemt un apzināties, ka izsapņotās dzemdības nav piepildījušās, bet šī fakta pieņemšana ir piemais solis uz atlabšanu.
Lai pieņemtu savu ķermeni un tā ziedošanos dzemdību laikā, palīdzoši ir simboliski noslēdzoši rituāli, kā, piemēram pirtižas, SPA procedūras jaunajām māmiņām, rebozo izšūpošana. Liela daļa no pirtižu rituāla ir par un ap māmiņu, viņas dzemdību pieredzi, viņas sajūtām mammas lomā - norunāt nost visu šo, kad Tevi uzklausa dzirdīgs cilvēks ar pieredzi emocionālu notikumu un specifiski - dzemdību un pēcdzemdību jomā - ir ļoti atvieglojoši.
Pirtižas Latvijā veic daudzi speciālisti, piemēram, Saules pirtī vai Ziedleju pirts kompleksā. Droši apskati platformas speciālistu sadaļā dūlas, kas veic pirtižu rituālus!
Noteikti nekautrējies vērsties arī pie psihologa (atceries, ka Latvijā 10 vizītes ir valsts apmaksātas) vai pep (pirmās emocionālās palīdzības) mammas. Vairākās pašvaldībās tiek realizēta SOS bērnu ciematu programmma “piedzimstot bērniņam”, kuras ietvaros 3 līdz 10 pep mammas vizītes ir programmas apmaksātas. Pep mammu un psihologu profilus skaties sadaļā “speciālisti”.
Nedrīkst aizmirst, ka pēc traumatiskiem notikumiem pastāv iespēja PTSD (post traumatiskā stresa sindroms) attīstībai
PTSS raksturo atkārtotas, uzmācīgas psihotraumējošā notikuma atdzīvošanās atmiņas, pagātnes uzplaiksnījumi (flashback), sapņi vai nakts murgi, centieni izvairīties no tādām darbībām un situācijām, kas atgādina par trauku. Parasti šajā stāvoklī ir pastiprināts veģetatīvs uzbudinājums, pastiprināta satraukuma reakcija, bezmiegs. Parasti iepriekš minētajām pazīmēm pievienojas trauksmes un depresijas simptomi. Bieži cilvēks mēdz slēpt savas grūtības, izvairās no kontakta ar citiem vai baidās nokļūt vietās, kas atgādina notikušo.
Dažiem cilvēkiem simptomi attīstās ļoti strauji uzreiz pēc psihotraumējošā notikuma, bet dažiem simptomi attīstās daudz vēlāk – vairākus mēnešus pēc notikuma:
Uzmācīgas atmiņas par notikumu (nespēj aizmirst notikušo, nakts murgi);
Izvairīšanās no situācijām un darbībām, kas atgādina par traumu (cilvēks cenšas nerunāt un nedomāt par psihotraumējošo situāciju, kā arī izvairās apmeklēt vietas, kas atgādina traumatisko notikumu);
Kognitīvas grūtības (grūtības koncentrēties, iegaumēt jaunu informāciju, atcerēties psihotraumējošā notikuma detaļas u.c.);
Grūtības veidot un uzturēt attiecības;
Emocionālas reakcijas (cilvēks viegli nobīstas, kļūst aizkaitināts, dusmīgs, agresīvs vai uzbudināts, izjūt kaunu un vainu, ir grūtības savaldīt emocijas, kā arī var just trauksmi, nomāktību, bezcerību);
Pašdestruktīva uzvedība;
Pastiprinātas fizioloģiskas reakcijas (slikta dūša, galvassāpes, sirdsklauves, reiboņi, spriedze ķermenī);
Grūtības iemigt vai bieža mošanās;
Negatīvas domas par sevi un zema pašcieņa;
Pastiprināta ēšana vai badošanās;
Pastiprināta atkarību izraisošu vielu lietošana;
Domas par pašnāvību;
Apkārtējā vide šķiet nereāla, it kā atrodoties sapnī.
Tas ir normāli, ja tiek izjusta trauksme, bailes un citi simptomi pēc piedzīvota psihotraumējoša notikuma, bet, ja simptomi arvien vairāk ietekmē ikdienas gaitas un spēju veikt savus pienākumus, tad tas var liecināt, ka attīstījies PTSS un ir nepieciešama speciālistu iesaiste un palīdzība simptomu mazināšanā.
Noteikti nekautrējies lūgt palīdzību un neatstāj savu emocionālu labjūtību novārtā!
Speciālisti, pie kā vari vērsties PTSS aizdomu gadījumā:
Ģimenes ārsts
Ārsts-psihiatrs
Klīniskais psihologs
Kognitīvi biheiviorālais terapeits
Mēs ticam, ka Tev izdosies!
Avoti:
1. Izmantotie avoti: https://www.veselapasaule.lv/lv/enciklopedija/diagnoze/posttraumatiska-stresa-sindroms#simptomu-apraksts
コメント