Vecmāte, dūla apmācībā, zīdīšanas konsultante, Anna Čerņaka
Atbalsta grupa māmiņām pēc ķeizargrieziena te:
Apvienotās Karalistes, Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas zinātniskās asociācijas ir publicējušas ieteikumus par dzemdībām pēc ķeizargrieziena. Visas asociācijas ir vienisprātis, ka sievietei pēc viena vai diviem ķeizargriezieniem ir jādod iespēja dzemdēt pašai, ja nav medicīnisku kontrindikāciju.
Statistika attiecībā uz mēģinājumu dzemdēt vagināli pēc ķeizargrieziena ir iedrošinoša, jo apmēram 70 % sieviešu, balstoties uz webMED apkopotajiem datiem, tas izdodas!
Dzemdējot vagināli, ir vairākas priekšrocības: nav nepieciešama operācija, mazāks asins zudums, ātrāka atveseļošanās, samazināta inficēšanās iespēja, iespēja izvairīties no urīnpūšļa un zarnu traumatisma, kā arī mazāki riski nākamajām grūtniecībām/dzemdībām [2]. Savukārt
Polijā veiktajā pētījumā no 80% sieviešu, kuras deva priekšroku vaginālām dzemdībām, 49,78 % tas izdevās. Sievietei, kura vēlas dzemdēt pēc ķeizargrieziena, ir svarīgi gatavoties dzemdībām, iesaistot multidisciplināru komandu. Ja sieviete iepriekš nav piedzīvojusi vaginālas dzemdības, tad šīs dzemdības jāplāno kā pirmās, kurās papildus līdzi tiek nesta rēta – fiziska un emocionāla. Ir nozīmīgi apzināties piedzīvotā ķeizargieziena cēloņus, jo tas var palīdzēt izprast riskus un vaginālu dzemdību izdošanās iespēju.
Piemēram, ja bijusi augļa iegurņa priekšguļa, tad 90 % gadījumu vaginālas dzemdības izdosies, savukārt, ja iepriekš ķeizargrieziens veikts dzemdību darbības traucējumu dēļ, izdošanās iespēja ir 50‒60 %, un, ja šajā grūtniecībā bērna svars ir vairāk nekā 500 g lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējo grūtniecību, tad vagināli dzemdēt izdevies tikai 38% sieviešu.
2022. gada Berlīnē veiktajā pētījumā pētījumā secināts, ka augsts ķermeņa masas indekss, pirmreizējas vaginālas dzemdības, skābekļa trūkums auglim tika saistīts ar vaginālu dzemdību neizdošanos [4]. Tāpēc ļoti svarīgi ir ievērot sabalansēta uztura principu, samazinot ātro ogļhidrātu patēriņu, kontrolējot svara pieaugumu sev un, cik tas iespējams, gaidāmajam mazulim. Sievietei sadarbībā ar multidisciplināru atbalsta komandu jānonāk līdz labākajam lēmumam konkrētajā gadījumā – mēģināt dzemdēt pašai vai atkārtot ķeizargriezienu.
Dzemdes ruptūra jeb rētas plīšana ir galvenā komplikācija, no kuras jāuzmanās, dzemdējot pēc ķeizargrieziena. Statistiski sastopama 1 no 200 sievietēm. Ieteicamais intervāls starp dzemdībām ir 18 mēneši, lai nepalielinātu dzemdes plīšanas risku.
Absolūtas kontrindikācijas vaginālu dzemdību mēģināšanai ir: medicīniskas vai dzemdnieciskas komplikācijas, kas liedz dzemdēt pašai; ja klīnikā nav iespējams veikt ķeizargriezienu; vertikāla rēta; anamnēzē dzemdes ruptūra; rēta cauri visiem dzemdes slāņiem fundus (dzemdes pamatnes daļas) apvidū citu operāciju dēļ. Dzemdes plīsumu parasti atpazīst pēc augļa šaubīgiem sirdstoņiem, kuri strauji progresē līdz ļoti sliktiem.
Amerikas Pediatru asociācija atzīst, ka epidurālā anastēzija ir droši izmantojama dzemdībās pēc ķeizargrieziena. Lai gan vaginālām dzemdībām pēc ķeizargriezienanav kontrindicēta dzemdību darbību stimulācija ar oksitocīnu (Rezeberga, 2019), tomēr labāk izvairīties, jo ir pētījumi, kas pierāda, ka oksitocīna lietošana dzemdībās rētas plīšanas risku palielina 4 reizes, savukārt ierosināšana ar prostaglandīniem palielina rētas plīšanas risku gandrīz 16 reižu.
Balstoties uz sieviešu pieredzes stāstiem, sievietes salīdzinoši agri izjūt treniņkontrakcijas un dzemde jau laikus gatavojas lielajam darbam, iekustinot arī rētaudus. Esot kopā ar sievietēm, kuras dzemdē pēc ķeizargrieziena, novēroju, ka ir jābūt lielai pacietībai un jāļauj iešūpoties dzemdībās, kurās sagaida atbalstoša komanda, kas pazīst un zina sievietes pieredzes stāstu un ir gatava atbalstīt un piepildīt sapni ‒ piedzemdēt.
Izmantotā literatūra
Lai uzzinātu vairāk skaties:
Atbalsta grupa māmiņām pēc ķeizargrieziena te: ZOOM
Comentarios