Pirtižas ar Līgu Giniborgu

Mums vecmātēm un dūlām, kas stāvējušas pie dzīvības vārtiem, redzējušas sievietes ceļu radību kalnā, ir būtiska arī sievietes atgriešanās pie sevis, nepazaudēšanās bērnā un rūpēs. Tāpēc mēs aicinam rīkot pirtīžas, kas savā veidā ir mātes un bērna šķiršana ar ūdens palīdzību. Augļūdens viņus ir vienojis, zemes ūdens, augu novārījums – pirtīžu vanniņa - šķirs.

Ūdens kā pāejas telpa.

Mamma un bērniņš pēc dzemdībām vēl bija īpaši sargājami sešas nedēļas, jo viņi vēl ir starptelpā starp viņu sauli un šo sauli, jā, arī mūsdienās. “Ūdens te simbolizē svarīgo vārtu vietu jeb starptelpu starp šo un viņu sauli, starp dzīvo un mirušo valstību. Starptelpā parasti jāveic svarīgas rituālās darbības, jo tā ir īpaša – maģiska – vieta (ne iekšā, ne ārā), kurā sastopas cilvēka ikdienišķā un mītiskā telpa, straujāk īstenojas nodomi un vēlamās norises. Tādēļ ūdens veidotā maģiskā telpa bijusi svarīga arī dažādu kaišu dziedēšanā.” (Ančevska, 2020)

Asariņu pelti bridu
Ezeriņa dziļumā;
Pārbriduse es atradu
Zelta pirti kurinam.

Mamma un bērniņš nav vairs divi vienā, bet ir divi cilvēciņi – katrs par sevi. Jā, vēl ilgi atkarīgi viens no otra, bet - divi. Šis ir ļoti būtisks aspekts, jo īpaši mūsdienu mātēm – kā lēnām un soli pa solim atjaunoties, atnākt pie sevis, būt kontaktā ar sevi.

Gatavošanās ir daļa no rituāla. Viss gatavojams mierā un labām domām, bez steigas. Ideāli, ja kaut ko var veikt pirms bērniņa piedzimšanas. Ja tomēr tas nav izdevies, tad lūdz palīdzību saviem mīļajiem. Mūsdienās vairs nav svarīgi visu punktuāli izpildīt kā tas bija tajos laikos, bet katrā lietā, darbībā vecāki, mīļie un tuvie cilvēki var ielik savu labo vēlējumu, lūgsnu un nodomu. Tā rituāls top pēc jūsu ģimenes vērtībām.